Jāsaka, ka starp daudzajiem ēdieniem, ko biju piemeklējusi šim pasākumam, neviens nebija tāds, kas man negaršotu. Vidusjūras virtuves pozitīvais moments ir tāds, ka produkti ir pieejami veikalos, nav nekā pārlieku specifiska - gan sieri, gan vītinātās desas, gan zivis (nu labi, varbūt, ka daži veidi arī prasa aizstaigāt uz lielākām Maximām vai Stockmani vai gurmānu bodīti), gan mērces un dārzeņi - visi ir Latvijā pieejami, atrodami un nopērkami, turklāt maltīšu pagatavošanas izmaksas ir pieņemamas un droši vien tādas pašas, kā izmaksā parastā ikdienas ''paika''.
Tā kā receptes biju savākusi kuplākā skaitā, nekā iespējams pa divām brīvdienām pagatavot, ķērāmies pie darba jau piektdienas vakarā. Tad tapa brīnumgardie citronu un apelsīnu keksiņi jeb Queques.
Visgaršīgāk, ja ēd vēl siltus, bet arī pēc tam nav ne vainas.
Recepte pavisam vienkārša:
12 ĒK sviesta
2/3 krūzes piena
1ĒK rīvētas citrona miziņas
1ĒK rīvētas apelsīna miziņas
3/4 krūzes cukura (es liku gandrīz vai uz pusi mazāk un fruktozi, bet tāpat bija gana saldas)
1,5 krūzes miltu
2 TK cepamā pulvera
1/4 TK sāls
1 liela ola + 1 sakults olas dzeltemums
1/4 TK vaniļas ekstrakta
Mazā katliņā uzkarsē pienu ar sviestu līdz sviests izkusis, ļauj atdzist. Lielākā bļodā ieber citrona un apelsīna miziņas, pieber cukuru, ar pirkstiem saberž kopā. Pieber miltus, cepamo pulveri, sāli, samaisa. Piesit olu un olas dzeltenumu, vaniļu, pievieno siltajam pienam. Šķidrumu pa porcijām lej miltos. Mīklu liek keksa trauciņos, papīra formītēs vai arī cep lielajā keksa formā 18-20 minūtes 200 grādos.
Nākamajā rīta bija gardumgardi salāti - Panzanella jeb maizes salāti.
Tos gatavojot, smaržo visa māja, kas nevar nepatikt, ja vien nav īpaša nepatika pret apceptu ķiploku.
Var pagatavot ātri un ēdami gan silti, gan arī tad, kad pastāvējuši ilgāku laiku. Kaut arī - kas zina... tik ilgi tie nemaz nestāvēja, jo tika apēsti.
6 krūzes itāļu maizes (ciabatta)
1/3 krūzes olīveļļas
sāls un melnie maltie pipari
3 ķiploka daiviņas, saspiestas
2 TK balzametiķis
4 tomāti
3/4 krūzes sarkano sīpolu, sagriezti plānās šķēlēs
10 bazilika lapiņas
1/2 krūzes zaļās olīvas (izmēģinājām gan zaļās, gan melnās - vienlīdz garšīgi)
1 krūze svaigas mocarellas
Maizi pārslaka ar olīveļļu, sāli, pipariem un ķiploku. Liek cepties cepeškrāsnī un grauzdē līdz tā kļūst zeltaina (5-10 min), atdzesē. Saputo olīveļļu ar balzamiko. Bļodā liek maizi, tomātus, sīplous, baziliku, olīvas un mocarellu. Pārlej ar mērci, ļauj 20 min ievilkties.
Launagā mums bija burkānu biezzupa, kas izpelnījās visu ēdāju uzslavas. Bet ko gan var gribēt - gatavošanā piedalījās ļoti centīga komanda
Zupa pamatā sastāv no dārzeņiem - sīpola, ķiploka, kartupeļiem, burkāniem, selerijas, tomātiem, garšvielām un buljona. Dominējošie ir burkāni, tādēļ garša sanāca patīkama, saldena. Turklāt baltie pipari melno vietā arī dod ļoti savdabīgu garšas niansi.
Tālāk mana radošā komanda ķērās pie zivs a la portuguesa - dārzeņos sautētas zivs. Laikam mana kļūda, ka izvēlējos tieši tilapijas fileju, jo ne visiem tā garšo. Iespējams, ka karpa vai zandarts, vai pat heks būtu paticis labāk. Man garšoja, pārējiem - no "nē, negaršo'' līdz ''normāli.''
Saldajā cepām citronu un olīvu cepumus. Man garšoja, meitenēm nedaudz traucēja olīvas, kaut arī Felicitai laikam mazāk, jo melnās olīvas ir viens no mīļākajiem gardumiem.
Tajā vakarā mēs cepumiņus notiesājām, skatoties kādu no vampīrsāgas sērijām. Taču jau nākamajā dienā gaidījām ierodamies ciemiņus, tādēļ ķērāmies pie gatavošanas.
Mans favorīts, kurš tāds bija jau pirms pagatavošanas, jo iztēlē zināju, ka man noteikti garšos - baltais gaspačo ar krabju salātiem.
Gaspačo sastāvdaļas un pagatavošana:
1,5 krūzes ciabattas bez garozas
2/3 krūzes blanšētas mandeles
1 fenhelis bez kāta, sakapāts
1/2 krūze saldā sīpola
3-4 mazie gurķīši, bez mizas, sakapāti
1/4 krūzes + 2 ĒK extra virgin olīveļļas
3 TK baltā vīna etiķa, sāls, melnie pipari
Krabju salātiem:
1,5 krūzes krabju gaļas (un te ir liela atšķirība - nevis nūjiņas, bet krabja gaļa. Arī pieejama līdzīgos iepakojumos, taču tā garšo daudz labāk par krabju nūjiņām, nav tik ''ziviska'' piesmaka)
1/2 maza burkāna - sarīvēts uz smalkās rīves
1/2 sakapāta selerijas kāta
1TK čili mērces
1/3 krūzes piena majonēzes
sāls, svaigi melnie pipari, raudene 2 krūzes salātu zaļumu.
Pagatavošana: Maizi izmērcē aukstā ūdenī līdz mīksta. Izspiež ūdeni. Mandeles sablenderē, pievieno fenheli, sīpolu, gurķi, raudeni un 1,5 krūzes ūdens - visu sablenderē. Pievieno maizi, eļļu, etiķi, sablenderē līdz viendabīgai konsistencei. Liek ledusskapī uz 3-6 h.
Bļodā liek krabju gaļu, burkānus, seleriju, aso čili mērci, Pārklāj ar plēvi un liek aukstumā. Pirms servēšanas pārlej ar majonēzi, pēc garšas pievieno sāli un piparus. Bļodā lej gaspačo, pa virsu uzkaisa zaļumus un tad krāmē virsū krabja salātus.
Vēl viena piebilde par piena majonēzi - ļoti laba alternatīva parastajām, veikalā nopērkamajām olu majonēzēm. Man sanāca ar pirmo piegājienu, tādēļ domāju, ka ikviens ar to tiktu galā.
1/3 krūzes ļoti auksta piena, 3/4 TK svaigas citrona sulas (uzmanību - nelikt ''uz aci'', lai nesanāk par daudz, jo tas var pienu sarecināt), 1 neliela ķiploka daiviņa, nomizota (ķiploku pēc tam praktiski nejūt ne garšā, ne pēc smaržas), 1/8 TK baltie pipari, sāls
Blenderējamajā traukā lej pienu, cietrona sulu, ķiploku un piparus. Blenderē 30 sekundes. Turpinot blenderētm, piepilina dažas piles eļļas un pamazām eļļu lej tievā strūkliņā, blenderi jācilā augšup un lejup un jāturpina blenderēt, līdz masa kļuvusi ar vidēji biezu emulsiju un līdzinās majonēzei. Pēc garšas pievieno sāli. Majonēzi var uzglabāt ledusskapī vienu nedēļu.
Vēl pusdienās gatavoju ar dārzeņiem sautētu cāli. Tā kā gaļu joprojām man pārāk negribas, es šo maltīti izlaidu, bet izskatījās, ka pārējiem garšo.
Vakara nagla nenoliedzami bija Pasteis de Nata jeb pudiņa kūciņas. Biju sacepusi daudz, bet nenormāli ātri apēdās. Tā noteikti ir saldummīļu recepte Nr. 1. Ja pareizi savāra pudiņu un neiespringst uz kārtainās mīklas gatavošanu, bet nopērk to jau gatavu, tad visam vajadzētu iet gludi.
Pudiņu (kas man šķiet līdzinās mūsu pašu vārītajam krēmam) gatavo šādi:
3 ĒK miltu (te nu gan neesmu vienisprātis ar receptes autoru, jo man ar tik mazu miltu devu sanāca pilnīgi šķidra zupa, tādēļ es miltu daudzumu dubultoju ar uzviju)
1 un 1/4 krūzes piena - atsevišķi
1.3 krūzes cukura (fruktoze)
1 kanēļa standziņa
2/3 krūzes ūdens
1/2 TK vaniļas ekstrakta
6 lielas olas, sakultas
Pūdercukurs, kanēlis pārkaisīšanai (šo es pat piemirsu, bija tāpat labi; vismaz man likās, ka salduma ir gana daudz, lai vēl tām bērtu virsū cukuru; varbūt kanēli - jā)
Vidējā bļodā saputo miltus ar 1/4 krūzi piena. Katliņā liek cukuru, kanēli un ūdeni, uzvāra līdz 100 gŗadiem, bet nemaisa. Citā katliņā pasterizē atlikušo pienu. Karsto pienu iemaisa miltu maisījumā. Izņēm kanēļa standziņu, lej cukura sīrupu karstajā piena-miltu maisījumā, enerģiski maisa. Pievieno vaniļu un maisa vēl minūti līdz masa kļust silta, bet ne karsta. Iemaisa dzeltenumus. Ieliek maisījumu bļodā, pārklāj ar plēvi un atliek malā.
Tā skan recepte, bet man, kā jau teicu, nekas tā nesanāca. Tikai pēc lielāka miltu daudzuma un masas karsēšanas, pudiņš sāka normāli sabiezēt. Varbūt kādam sanāk pēc oriģināla, bet, ja ne - karsēšana un miltu daudzuma palielināšana var situāciju glābt.
Kad pudiņš padzisis, izveltnē mīklu - ļoti plāni. Sagriež gareniski 1 cm tievās strēmelēs un tās vij kā ligzdiņu, liek papīra formītēs un iekšā 3/4 pilda ar pudiņu. Liek cepties uz 8-9 minūtēm apmēram 200 grādu karstumā.
Vēl vakarā mani dīdīja nemiers un es mēģināju pagatavot tradicionālo kacenkāpostu zupu. Sanāca īsta gaļēdāju zupa, kas ļoti garšoja bērniem, bet manām veģetārās maltītes cienošajām garšas kārpiņām - nē, paldies :)
Vēl samaisīju sastāvdaļas un uzliku cepties pikanto siera klaipu, kas sanāca tīri normāls. Tad vēl plānā bija fritēt sviesta pupiņas, kas sanāca diezgan garšīgi. Doma tāda, ka sviesta pupiņas novāra 3 minūtes, pēc tam mērc iekš tempuras mērces (es to gatavoju ar pilngraudu rudzu miltiem - ļoti garšīgi) un cep zeltainas. Pēdējā recepte no portugāļu ceļojuma bija interesanti gurķu salāti, - ļoti atsvaidzinoši.
Gurķu salātu recepte:
2 lieli gurķi, nomizoti, sagriezti kubiņos
2 krūzes skābā krējuma
4 lapiņas svaigu piparmētru (tās veikalā nedabūju, tādēļ liku baziliku - arī labi)
3 ķiploka daiviņas, saspiestas
1/4 krūze citrona sulas
1/4 krūzes olīveļļas
1/4 TK sāls
1/8 TK melnie pipari
Gurķus liek bļodā, citā bļodā sajauc pārējās sastāvdaļas un samaisa ar gurķiem.
Tā, lūk, noslēdzās mūsu ceļojums pa Portugāli, kura receptes man joprojām stāv pa rokas ķērienam, lai varētu atkal tajā atgriezties.
Izlozējot nākamo pieturvietu, mums izkrita Singapūra. Sākot meklēt raksturīgās receptes, jāsaka, ka radās daudz ierobežojumu, jo ne visi eksotiskie augi, garšvielas ir plaši pieejami (piemēram, zivju mērce, citronzāle). Tā kā uz Stokmanu sanāk ļoti reti tikt, tad sortimentu pārāk labi nepārzinu, taču ir doma kaut kad līdz tam tomēr aizkulties un kārtīgi izpētīt, ko viņi labu piedāvā. Singapūras virtuve - daudz kokosriekstu produktu, garneles, sojas mērces, diedzētas mūngpupas, karijs utt. Kopumā - nav pārāk pikanti, ēst var, bet tā, ka kādam no mums šīs receptes izraisīja lielu sajūsmu - nav. Man šajā virtuvē pietrūka svaiguma. Pārāk daudz olbaltumvielu un ogļhidrātu (rīsi, rīsi, rīsi)
Mani patīkami pārsteidza, cik viegli ir pagatavot pavasara rullīšus. Taču pildījumu man būtu gribējies kaut ko pikantāku, bet gan jau tam pienāks kārta, kad dosimies uz Malaiziju, Taizemi vai kādu no kaimiņvalstīm.
Kārumniekiem garšoja ananasu kūciņas (patiesībā tādi cepumi vien bija), ko parasti ēdot uz Ķīniešu jauno gadu.
Mūsu ēdienkartē šajās brīvdienās bija:
Ķirbju - kokosriekstu zupa, pikantais garneļu un sparģeļu vok, pavasara rullīši, jogurtā marinēti cāļa stilbi, Singapūras gurķu salāti un ananasu kūciņas, kā arī rīsu nūdeļes ar garnelēm un diedzēām mūngpupām.
